Q'anjob'al
Kikanjobal
Mayan
Q'anjob'al is a Mayan language of the Q'anjob'alan-Chujean branch, spoken in the Cuchumatanes mountain highlands of Huehuetenango, Guatemala. The Q'anjob'al community was severely affected by the 1980s Guatemalan Civil War genocide, leading to substantial migration to the USA, where Los Angeles and San Francisco now host major diaspora populations. Linguistically, Q'anjob'al has typical Mayan features and is the largest Q'anjob'alan-Chujean language. Mateo-Toledo's 2008 reference work on Q'anjob'al syntax is the major modern documentation.
Inakozungumzwa
Maneno 20 ya msingi katika Kikanjobal
Maji
haʼ
/haʔ/
Moto
qʼaʼ
/qʼaʔ/
Jua
kʼuʼ
/kʼuʔ/
Mwezi
ixaw
/iʃaw/
Mama
mim
/mim/
Baba
mam
/mam/
Kula
lo
/lo/
Kunywa
uku
/uku/
Upendo
kʼamʼ
/kʼamʔ/
Moyo
kʼulul
/kʼulul/
Mti
teʼ
/teʔ/
Nyumba
na
/na/
Mbwa
tzʼiʼ
/tsʼiʔ/
Paka
mes
/mes/
Mkono
qʼab
/qʼab/
Jicho
sat
/sat/
Habari
kawal
/kawal/
Asante
yuhwal
/juhwal/
Moja
jun
/hun/
Nzuri
watxʼ
/watʃʼ/
Vyanzo
Ulinganishaji wa maneno
Imelinganishwa na lugha za Mayan zinazohusiana
| Maana | Kikanjobal | Kitojolabal | Kiaguacateco | Kitzotzil | Kiuspanteko | Kitzeltal | Kipoqomchi |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Maji | haʼ /haʔ/ | jaʼ /haʔ/ | aʼ /aʔ/ | voʼ /voʔ/ | jaʼ /haʔ/ | jaʼ /xaʔ/ | haʼ /haʔ/ |
| Moto | qʼaʼ /qʼaʔ/ | kʼakʼ /kʼakʼ/ | qʼaq /qʼaq/ | kʼokʼ /kʼokʼ/ | qʼaqʼ /qʼaqʼ/ | kʼaal /kʼaːl/ | qʼaaq /qʼaːq/ |
| Jua | kʼuʼ /kʼuʔ/ | kʼakʼu /kʼakʼu/ | qʼijl /qʼihl/ | kʼakʼal /kʼakʼal/ | qʼiij /qʼiːh/ | kʼajkʼal /kʼaxkʼal/ | qʼij /qʼih/ |
| Mwezi | ixaw /iʃaw/ | ixaw /iʃaw/ | xahaw /ʃahaw/ | u /u/ | ikʼ /ikʼ/ | u /u/ | ik /ik/ |
| Mama | mim /mim/ | nan /nan/ | naa /naː/ | meʼ /meʔ/ | nan /nan/ | meʼ /meʔ/ | tuut /tuːt/ |
| Baba | mam /mam/ | tat /tat/ | mam /mam/ | tot /tot/ | tat /tat/ | tat /tat/ | ajaab /ahaːb/ |
| Kula | lo /lo/ | waʼel /waʔel/ | wii /wiː/ | veʼel /veʔel/ | waʼ /waʔ/ | weʼel /weʔel/ | wai /wai/ |
| Kunywa | uku /uku/ | ukʼ /ukʼ/ | uuk /uːk/ | uchʼ /utʃʼ/ | ukʼ /ukʼ/ | uchʼel /utʃʼel/ | uuk /uːk/ |
| Upendo | kʼamʼ /kʼamʔ/ | skʼana /skʼana/ | xajan /ʃahan/ | kʼanel /kʼanel/ | lóqʼ /lóqʼ/ | kʼanbey /kʼanbej/ | rahaal /rahaːl/ |
| Moyo | kʼulul /kʼulul/ | alma /alma/ | kʼuum /kʼuːm/ | oʼon /oʔon/ | kʼuʼx /kʼuʔʃ/ | oʼtan /oʔtan/ | kʼuxl /kʼuʃl/ |
| Mti | teʼ /teʔ/ | teʼ /teʔ/ | tzeʼ /tseʔ/ | teʼ /teʔ/ | cheʼ /tʃeʔ/ | teʼ /teʔ/ | cheeʼ /tʃeʔ/ |
| Nyumba | na /na/ | naj /nah/ | nya /ɲa/ | na /na/ | jaa /haː/ | na /na/ | paat /paːt/ |
| Mbwa | tzʼiʼ /tsʼiʔ/ | tsʼiʼ /tsʼiʔ/ | txʼiʼ /tʃʼiʔ/ | tzʼiʼ /tsʼiʔ/ | tzʼiʼ /tsʼiʔ/ | tsʼiʼ /tsʼiʔ/ | tzʼiʼ /tsʼiʔ/ |
| Paka | mes /mes/ | mis /mis/ | mis /mis/ | mis /mis/ | mis /mis/ | mis /mis/ | mees /meːs/ |
| Mkono | qʼab /qʼab/ | kʼabʼ /kʼaɓ/ | qʼab /qʼab/ | kʼob /kʼob/ | qʼab /qʼab/ | kʼab /kʼab/ | qʼab /qʼab/ |
| Jicho | sat /sat/ | satej /sateh/ | witzʼ /witsʼ/ | sat /sat/ | wach /watʃ/ | sit /sit/ | nakʼ /nakʼ/ |
| Habari | kawal /kawal/ | lekilukʼ /lekilukʼ/ | kʼamta /kʼamta/ | kʼusi avokoluk /kʼusi avokoluk/ | saʼbʼal /saʔbal/ | banti winik /banti winik/ | ma chaa /ma tʃaː/ |
| Asante | yuhwal /juhwal/ | yuj /juh/ | tixwajʼ /tiʃwahʼ/ | kolaval /kolaval/ | maltyox /maltjoʃ/ | wokol awal /wokol awal/ | tioxlaab /tjoʃlaːb/ |
| Moja | jun /hun/ | jun /hun/ | jun /hun/ | jun /hun/ | jun /hun/ | jun /xun/ | jino /hino/ |
| Nzuri | watxʼ /watʃʼ/ | lek /lek/ | saqʼ /saqʼ/ | lek /lek/ | utz /uts/ | lek /lek/ | saqʼwach /saqʼwatʃ/ |
Sehemu ya LangMap — mradi wa kuonyesha lugha kwa picha. Huu ni muhtasari tuli unaoweza kutambaliwa; ramani shirikishi hutoa sauti ya matamshi, vichujio, na mwonekano wa dunia.