Batsʼi kʼop
Kitzotzil
Kimaya (Cholan-Tseltalan)
Kitzotzil (Bats'i K'op) ni lugha ya Kimaya ya nyanda za juu za Chiapas. Jina la asili "Bats'i K'op" lina maana ya "lugha ya kweli"; ina uhusiano wa karibu na Kitzeltal na pamoja zinaunda tawi la Kitzeltalan.
Inakozungumzwa
Maneno 31 ya msingi katika Kitzotzil
Maji
voʼ
/voʔ/
Moto
kʼokʼ
/kʼokʼ/
Jua
kʼakʼal
/kʼakʼal/
Mwezi
u
/u/
Nyota
kʼanal
/kʼanal/
Mama
meʼ
/meʔ/
Baba
tot
/tot/
Mimi
voʼon
/voʔon/
Wewe
voʼot
/voʔot/
Jina
biil
/ɓiːl/
Jicho
sat
/sat/
Mkono
kʼob
/kʼob/
Moyo
oʼon
/oʔon/
Upendo
kʼanel
/kʼanel/
Mti
teʼ
/teʔ/
Nyumba
na
/na/
Mbwa
tzʼiʼ
/tsʼiʔ/
Paka
mis
/mis/
Kula
veʼel
/veʔel/
Kunywa
uchʼ
/utʃʼ/
Moja
jun
/hun/
Mbili
chib
/tʃiɓ/
Habari
kʼusi avokoluk
/kʼusi avokoluk/
Asante
kolaval
/kolaval/
Nzuri
lek
/lek/
Ulinganishaji wa maneno
Imelinganishwa na lugha za Mayan (Cholan-Tseltalan) zinazohusiana
| Maana | Kitzotzil | Kitzeltal | Kitojolabal | Kichontal cha Tabasco | Kikanjobal | Kiuspanteko | Kichol |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Maji | voʼ /voʔ/ | jaʼ /haʔ/ | jaʼ /haʔ/ | jaʼ /haʔ/ | haʼ /haʔ/ | jaʼ /haʔ/ | jaʼ /haʔ/ |
| Moto | kʼokʼ /kʼokʼ/ | kʼajkʼ /kʼahkʼ/ | kʼakʼ /kʼakʼ/ | kʼakʼ /kʼakʼ/ | qʼaʼ /qʼaʔ/ | qʼaqʼ /qʼaqʼ/ | kʼajk /kʼahk/ |
| Jua | kʼakʼal /kʼakʼal/ | kʼajkʼal /kʼahkʼal/ | kʼakʼu /kʼakʼu/ | kʼin /kʼin/ | kʼuʼ /kʼuʔ/ | qʼiij /qʼiːh/ | kʼiñ /kʼiɲ/ |
| Mwezi | u /u/ | u /u/ | ixaw /iʃaw/ | ä /æ/ | ixaw /iʃaw/ | ikʼ /ikʼ/ | uw /uw/ |
| Nyota | kʼanal /kʼanal/ | ekʼ /ekʼ/ | kʼanal /kʼanal/ | ekʼ /ʔekʼ/ | txʼumel /tʂʼumel/ | ch'umil /tʃʼumil/ | ekʼ /ʔekʼ/ |
| Mama | meʼ /meʔ/ | meʼ /meʔ/ | nan /nan/ | naʼ /naʔ/ | mim /mim/ | nan /nan/ | ñaʼ /ɲaʔ/ |
| Baba | tot /tot/ | tat /tat/ | tat /tat/ | tat /tat/ | mam /mam/ | tat /tat/ | tat /tat/ |
| Mimi | voʼon /voʔon/ | joʼon /hoʔon/ | keʼn /keʔn/ | noʼon /noʔon/ | ayin /ʔajin/ | in /in/ | joñoñ /hoɲoɲ/ |
| Wewe | voʼot /voʔot/ | jaʼat /haʔat/ | weʼn /weʔn/ | neʼet /neʔet/ | hach /hatʃ/ | at /at/ | jatyet /hatʲet/ |
| Jina | biil /ɓiːl/ | biil /ɓiːl/ | bʼiʼil /ɓiʔil/ | kʼabaʼ /kʼaɓaʔ/ | bʼi /ɓi/ | b'ii /ɓiː/ | kʼabaʼ /kʼaɓaʔ/ |
| Jicho | sat /sat/ | sit /sit/ | satej /sateh/ | wich /witʃ/ | sat /sat/ | wach /watʃ/ | wut /wut/ |
| Mkono | kʼob /kʼob/ | kʼab /kʼab/ | kʼabʼ /kʼaɓ/ | kʼä /kʼæ/ | qʼab /qʼab/ | qʼab /qʼab/ | kʼabʼ /kʼaɓ/ |
| Moyo | oʼon /oʔon/ | oʼtan /oʔtan/ | altzil /altsil/ | pixan /piʃan/ | kʼulul /kʼulul/ | kʼuʼx /kʼuʔʃ/ | pusʼikʼal /pusʼikʼal/ |
| Upendo | kʼanel /kʼanel/ | kʼanbey /kʼanbej/ | skʼana /skʼana/ | kʼuxbe /kʼuʃbe/ | kamkʼulal /kamkʼulal/ | lóqʼ /lóqʼ/ | kʼuxbiñ /kʼuʃbiɲ/ |
| Mti | teʼ /teʔ/ | teʼ /teʔ/ | teʼ /teʔ/ | teʼ /teʔ/ | teʼ /teʔ/ | cheʼ /tʃeʔ/ | teʼ /teʔ/ |
| Nyumba | na /na/ | na /na/ | naj /nah/ | otot /otot/ | na /na/ | jaa /haː/ | otyot /otjot/ |
| Mbwa | tzʼiʼ /tsʼiʔ/ | tsʼiʼ /tsʼiʔ/ | tsʼiʼ /tsʼiʔ/ | pekʼ /pekʼ/ | tzʼiʼ /tsʼiʔ/ | tzʼiʼ /tsʼiʔ/ | tsʼiʼ /tsʼiʔ/ |
| Paka | mis /mis/ | mis /mis/ | mis /mis/ | mis /mis/ | mes /mes/ | mis /mis/ | mis /mis/ |
| Kula | veʼel /veʔel/ | weʼel /weʔel/ | waʼel /waʔel/ | weʼ /weʔ/ | lo /lo/ | waʼ /waʔ/ | kʼux /kʼuʃ/ |
| Kunywa | uchʼ /utʃʼ/ | uchʼel /utʃʼel/ | ukʼ /ukʼ/ | ukʼe /ukʼe/ | uku /uku/ | ukʼ /ukʼ/ | ucʼ /utsʼ/ |
| Moja | jun /hun/ | jun /xun/ | jun /hun/ | un /un/ | jun /hun/ | jun /hun/ | juñ /huɲ/ |
| Mbili | chib /tʃiɓ/ | cheb /tʃeb/ | chabʼ /tʃaɓ/ | chaʼ /tʃaʔ/ | kabʼ /kaɓ/ | quiib' /kiːɓ/ | chaʼ /tʃaʔ/ |
| Habari | kʼusi avokoluk /kʼusi avokoluk/ | banti winik /banti winik/ | lekilukʼ /lekilukʼ/ | bin a bel /bin a bel/ | kawal /kawal/ | saʼbʼal /saʔbal/ | kabʼ /kaɓ/ |
| Asante | kolaval /kolaval/ | wokol awal /wokol awal/ | yuj /juh/ | dios boʼtik /dios boʔtik/ | yuhwal /juhwal/ | maltyox /maltjoʃ/ | wokox /wokoʃ/ |
| Nzuri | lek /lek/ | lek /lek/ | lek /lek/ | tsʼak /tsʼak/ | watxʼ /watʃʼ/ | utz /uts/ | utsat /utsat/ |
Sehemu ya LangMap — mradi wa kuonyesha lugha kwa picha. Huu ni muhtasari tuli unaoweza kutambaliwa; ramani shirikishi hutoa sauti ya matamshi, vichujio, na mwonekano wa dunia.