Cou
Kitsou
Kiaustronesia (Tsouic)
Tsou (Cou) ni mojawapo ya lugha za Kiformosa zinazotambuliwa zilizo hatarini zaidi kutoweka nchini Taiwan, inayozungumzwa katika eneo la milima la Alishan katika Kaunti ya Chiayi. Mfumo wa irabu sita (i, e, a, o, u pamoja na irabu ya kati ya juu ɯ). Mfumo wa fokasi uliokuzwa sana wenye sauti nne (voices), zinazowekewa alama kwenye kitenzi. Maarufu kwa sherehe ya kihistoria ya kikabila ya Mayasvi. Iko hatarini kubwa kutoweka ikiwa na wazungumzaji wapatao 4,000, ~2,000 wa kila siku wa L1.
Inakozungumzwa
Maneno 31 ya msingi katika Kitsou
Maji
chumu
/tsumu/
Moto
puzu
/ˈpuzu/
Jua
hie
/hie/
Mwezi
feohʉ
/feohɨ/
Nyota
congroha
/tsoŋroxa/
Mama
ino
/ino/
Baba
amo
/amo/
Mimi
a'o
/aʔo/
Wewe
suu
/suʔu/
Jina
ongko
/oŋko/
Jicho
mcoo
/mtsoo/
Mkono
mucu
/mutsu/
Moyo
yofu
/jofu/
Upendo
yainca
/jaintsa/
Mti
evi
/evi/
Nyumba
emoo
/emoo/
Mbwa
avo'u
/avoʔu/
Paka
ngiao
/ŋiao/
Kula
bonu
/bonu/
Kunywa
'umnu
/ʔumnu/
Moja
cone
/tsone/
Mbili
yuso
/juso/
Habari
yokeoasu
/jokeoasu/
Asante
aveoveoyu
/aveoveoju/
Nzuri
'aem'aemo
/ʔaemʔaemo/
Vyanzo
Ulinganishaji wa maneno
Imelinganishwa na lugha za Austronesian (Tsouic) zinazohusiana
| Maana | Kitsou | Kibunun | Kipaiwan | Kinias | Kitetum | Kicia-Cia | Mandar |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Maji | chumu /tsumu/ | danum /danum/ | zaljum /zaɭum/ | idanö /idanø/ | bee /beː/ | we'e /weʔe/ | uai /uai/ |
| Moto | puzu /ˈpuzu/ | sapuz /sapuz/ | sapuy /sapui/ | alitö /aˈlitɤ/ | ahi /ahi/ | api /api/ | api /api/ |
| Jua | hie /hie/ | vali /vali/ | qadaw /qadaw/ | luo /luo/ | loron /loɾon/ | holeo /holeo/ | mata allo /mata alːo/ |
| Mwezi | feohʉ /feohɨ/ | buan /buan/ | qiljas /qiɭas/ | bawa /bawa/ | fulan /fulan/ | wula /wula/ | bulang /bulaŋ/ |
| Nyota | congroha /tsoŋroxa/ | bintuhan /bintuhan/ | vituqan /vituqan/ | döfi /døfi/ | fitun /ˈfitun/ | wicuko /witʃuko/ | bittoeng /bittoeŋ/ |
| Mama | ino /ino/ | tina /tina/ | kina /kina/ | ina /ina/ | inan /inan/ | ina /ina/ | indo /indo/ |
| Baba | amo /amo/ | tama /tama/ | kama /kama/ | amada /amada/ | aman /aman/ | ama /ama/ | ama /ama/ |
| Mimi | a'o /aʔo/ | saikin /saikin/ | tiaken /tiakən/ | ya'o /jaʔo/ | ha'u /haʔu/ | indau /indau/ | iyau /ijau/ |
| Wewe | suu /suʔu/ | suu /suʔu/ | sun /sun/ | ya'ugö /jaʔugø/ | ó /ɔ/ | iso'o /isoʔo/ | io /iʔo/ |
| Jina | ongko /oŋko/ | ngaan /ŋaan/ | ngadan /ŋadan/ | döi /døi/ | naran /ˈnaran/ | ngea /ŋea/ | sanga /saŋa/ |
| Jicho | mcoo /mtsoo/ | mata /mata/ | maca /matsa/ | hörö /høɾø/ | matan /matan/ | mata /mata/ | mata /mata/ |
| Mkono | mucu /mutsu/ | ima /ima/ | lima /lima/ | tanga /taŋa/ | liman /liman/ | lima /lima/ | lima /lima/ |
| Moyo | yofu /jofu/ | is-ang /isaŋ/ | varung /vaɾuŋ/ | tödö /tødø/ | fuan /fuan/ | lalo /lalo/ | ate /ate/ |
| Upendo | yainca /jaintsa/ | madaidaz /madaidaz/ | nasaqaqa /nasaqaqa/ | fa'omasi /faʔomasi/ | domin /domin/ | pe'elu /peʔelu/ | mappinawa /mapːinawa/ |
| Mti | evi /evi/ | kahu /kahu/ | kasiw /kasiw/ | eu /eu/ | ai /ai/ | sau /sau/ | kaju /kaju/ |
| Nyumba | emoo /emoo/ | lumaq /lumaq/ | umaq /umaq/ | omo /omo/ | uma /uma/ | ka'ana /kaʔana/ | boyang /bojaŋ/ |
| Mbwa | avo'u /avoʔu/ | asu /asu/ | vatu /vatu/ | asu /asu/ | asu /asu/ | au /au/ | asu /asu/ |
| Paka | ngiao /ŋiao/ | ngingiyaw /ŋiŋijaw/ | ngiaw /ŋiaw/ | mao /mao/ | busa /busa/ | mbuta /mbuta/ | mio /mio/ |
| Kula | bonu /bonu/ | maun /maun/ | keman /kəman/ | manga /maŋa/ | han /han/ | ma'a /maʔa/ | ma'ande /maʔande/ |
| Kunywa | 'umnu /ʔumnu/ | muqun /muqun/ | temekel /təməkəl/ | badu /badu/ | hemu /hemu/ | poroku /poroku/ | minung /minuŋ/ |
| Moja | cone /tsone/ | tasa /tasa/ | ita /ita/ | sara /saɾa/ | ida /ida/ | ise /ise/ | mesa /mesa/ |
| Mbili | yuso /juso/ | dusa /dusa/ | drusa /ɖusa/ | dua /dua/ | rua /ˈrua/ | rua /rua/ | dua /dua/ |
| Habari | yokeoasu /jokeoasu/ | uninang /uninaŋ/ | masalu /masalu/ | ya'ahowu /jaʔahowu/ | bondia /bondia/ | Assalamu'alaikum /asalamu ʔalaikum/ | salama' ma'ondong /salamaʔ maʔondoŋ/ |
| Asante | aveoveoyu /aveoveoju/ | uninang /uninaŋ/ | masalu /masalu/ | saohagölö /saohaɡølø/ | obrigadu /obɾiɡadu/ | tarima kasi /tarima kasi/ | kuru' sumanga' /kuɾuʔ sumaŋaʔ/ |
| Nzuri | 'aem'aemo /ʔaemʔaemo/ | masial /masial/ | nguanguaq /ŋuaŋuaq/ | sökhi /søkʰi/ | di'ak /diʔak/ | umela /umela/ | macoa /matʃoa/ |
Sehemu ya LangMap — mradi wa kuonyesha lugha kwa picha. Huu ni muhtasari tuli unaoweza kutambaliwa; ramani shirikishi hutoa sauti ya matamshi, vichujio, na mwonekano wa dunia.