𐎜𐎂𐎗𐎚
Kiugarit
Afro-Asiatic (Northwest Semitic) · aina ya kihistoria / iliyofichwa
Kiugarit ni lugha ya Kisemiti cha kaskazini-magharibi iliyozungumzwa katika mji wa Enzi ya Shaba ya Ugarit (Ras Shamra ya leo nchini Syria) takriban karne ya 14–12 KK. Alfabeti yake ya msumari yenye alama 30 ndiyo alfabeti halisi ya zamani zaidi iliyorekodiwa, na fasihi yake ya kimitholojia (mzunguko wa Baali) ni muhimu kwa kuelewa msingi wa kitamaduni wa Biblia ya Kiebrania.
Inakozungumzwa
Maneno 20 ya msingi katika Kiugarit
Maji
𐎎𐎊
/maju/
Moto
𐎛𐎌𐎚
/ʔiʃt/
Jua
𐎌𐎔𐎌
/ʃapʃ/
Mwezi
𐎊𐎗𐎈
/jaːriχ/
Mama
𐎜𐎎
/ʔumm/
Baba
𐎜𐎁
/ʔabu/
Kula
𐎍𐎈𐎎
/laħam/
Kunywa
𐎌𐎚𐎊
/ʃataju/
Upendo
𐎜𐎈𐎁
/ʔaːhab/
Moyo
𐎍𐎁
/libbu/
Mti
𐎓𐎕
/ʕasˤu/
Nyumba
𐎁𐎚
/bajtu/
Mbwa
𐎋𐎍𐎁
/kalbu/
Paka
—
/—/
Mkono
𐎊𐎄
/jadu/
Jicho
𐎓𐎐
/ʕajnu/
Habari
𐎌𐎍𐎎
/ʃalaːmu/
Asante
—
/—/
Moja
𐎀𐎈𐎄
/ʔaːħadu/
Nzuri
𐎉𐎁
/tˤaːbu/
Vyanzo
- Tropper (2000) — Ugaritische Grammatik
- Glottolog: ugar1238
Ulinganishaji wa maneno
Imelinganishwa na lugha za Afro-Asiatic (Northwest Semitic) zinazohusiana
| Maana | Kiugarit | Kipuniki | Kifoinike | Kiaramu cha Kale | Kisaba | Kige'ez | Kiebrania cha Kibiblia |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Maji | 𐎎𐎊 /maju/ | 𐤌𐤉𐤌 /majim/ | 𐤌𐤌 /majim/ | מין /majin/ | 𐩣𐩺 /maːʔ/ | ማይ /maːj/ | מים /majim/ |
| Moto | 𐎛𐎌𐎚 /ʔiʃt/ | 𐤀𐤔 /ʔeʃ/ | 𐤀𐤔 /ʔeʃ/ | אש /ʔɛʃ/ | 𐩱𐩪 /ʔas/ | እሳት /ʔəsaːt/ | אש /ʔeʃ/ |
| Jua | 𐎌𐎔𐎌 /ʃapʃ/ | 𐤔𐤌𐤔 /ʃameʃ/ | 𐤔𐤌𐤔 /ʃameʃ/ | שמש /ʃamʃ/ | 𐩦𐩣𐩪 /ʃams/ | ፀሐይ /sˤaħaj/ | שמש /ʃemeʃ/ |
| Mwezi | 𐎊𐎗𐎈 /jaːriχ/ | 𐤉𐤓𐤇 /jeraħ/ | 𐤉𐤓𐤇 /jaræħ/ | שהר /sahr/ | 𐩥𐩧𐩭 /warkʰ/ | ወርኅ /warχ/ | ירח /jɔːreːaħ/ |
| Mama | 𐎜𐎎 /ʔumm/ | 𐤀𐤌 /ʔem/ | 𐤀𐤌 /ʔem/ | אמ /ʔem/ | 𐩱𐩣 /ʔumm/ | እም /ʔəmm/ | אם /ʔeːm/ |
| Baba | 𐎜𐎁 /ʔabu/ | 𐤀𐤁 /ʔav/ | 𐤀𐤁 /ʔab/ | אב /ʔab/ | 𐩱𐩨 /ʔab/ | አብ /ʔab/ | אב /ʔɔːv/ |
| Kula | 𐎍𐎈𐎎 /laħam/ | 𐤀𐤊𐤋 /ʔakal/ | 𐤀𐤊𐤋 /ʔakal/ | אכל /ʔakal/ | 𐩱𐩫𐩡 /ʔakal/ | በልዐ /balʕa/ | אכל /ʔɔːxal/ |
| Kunywa | 𐎌𐎚𐎊 /ʃataju/ | 𐤔𐤕 /ʃat/ | 𐤔𐤕 /ʃat/ | שתה /ʃataː/ | 𐩪𐩩𐩺 /ʃataja/ | ሰትየ /satja/ | שתה /ʃɔːθɔː/ |
| Upendo | 𐎜𐎈𐎁 /ʔaːhab/ | 𐤀𐤇𐤁 /ʔaheb/ | 𐤀𐤇𐤁 /ʔaheb/ | רחם /raħem/ | 𐩥𐩵𐩵 /wadda/ | አፍቀረ /ʔafqara/ | אהב /ʔɔːhav/ |
| Moyo | 𐎍𐎁 /libbu/ | 𐤋𐤁 /lib/ | 𐤋𐤁 /lib/ | לב /leb/ | 𐩡𐩨 /lubb/ | ልብ /ləbb/ | לב /leːv/ |
| Mti | 𐎓𐎕 /ʕasˤu/ | 𐤏𐤑 /ʕeʦʕ/ | 𐤏𐤑 /ʕesˤ/ | עץ /ʕeːsˤ/ | 𐩲𐩳 /ʕaːð/ | ዕፅ /ʕasˤ/ | עץ /ʕeːsˤ/ |
| Nyumba | 𐎁𐎚 /bajtu/ | 𐤁𐤕 /bajit/ | 𐤁𐤕 /bajit/ | בית /beːt/ | 𐩨𐩺𐩩 /bajt/ | ቤት /beːt/ | בית /bajiθ/ |
| Mbwa | 𐎋𐎍𐎁 /kalbu/ | 𐤊𐤋𐤁 /kalb/ | 𐤊𐤋𐤁 /kalb/ | כלב /kalb/ | 𐩫𐩡𐩨 /kalb/ | ከልብ /kalb/ | כלב /kelev/ |
| Paka | — /—/ | — /—/ | 𐤔𐤍𐤓 /ʃunaːr/ | — /—/ | — /—/ | ድሙ /dəmmu/ | — /—/ |
| Mkono | 𐎊𐎄 /jadu/ | 𐤉𐤃 /jad/ | 𐤉𐤃 /jad/ | יד /jad/ | 𐩺𐩵 /jad/ | እድ /ʔəd/ | יד /jɔːð/ |
| Jicho | 𐎓𐎐 /ʕajnu/ | 𐤏𐤍 /ʕajin/ | 𐤏𐤍 /ʕajin/ | עין /ʕajn/ | 𐩲𐩺𐩬 /ʕajn/ | ዐይን /ʕajn/ | עין /ʕajin/ |
| Habari | 𐎌𐎍𐎎 /ʃalaːmu/ | 𐤔𐤋𐤌 /ʃalom/ | 𐤔𐤋𐤌 /ʃalom/ | שלם /ʃəlaːm/ | 𐩪𐩡𐩣 /salaːm/ | ሰላም /salaːm/ | שלום /ʃɔːloːm/ |
| Asante | — /—/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ | 𐩢𐩣𐩵 /ħamad/ | ምስጋና /məsɡaːnaː/ | תודה /toːðɔː/ |
| Moja | 𐎀𐎈𐎄 /ʔaːħadu/ | 𐤀𐤇𐤃 /ʔeħad/ | 𐤀𐤇𐤃 /ʔeħad/ | חד /ħad/ | 𐩱𐩢𐩵 /ʔaħad/ | አሐዱ /ʔaħadu/ | אחד /ʔeħɔːð/ |
| Nzuri | 𐎉𐎁 /tˤaːbu/ | 𐤈𐤁 /tˤob/ | 𐤈𐤁 /tˤob/ | טב /tˤab/ | 𐩷𐩨 /tˤajjib/ | ሠናይ /sanaːj/ | טוב /tˤoːv/ |
Sehemu ya LangMap — mradi wa kuonyesha lugha kwa picha. Huu ni muhtasari tuli unaoweza kutambaliwa; ramani shirikishi hutoa sauti ya matamshi, vichujio, na mwonekano wa dunia.