Iguvinas
Kiumbria
Kihindi-Ulaya > Kiitaliki > Kisabeli (Kiosko-Umbria) · aina ya kihistoria / iliyofichwa
Kiumbri kilikuwa lugha ya Kiitaliki ya Kisabeli (Kiosko-Kiumbri) iliyozungumzwa katika Umbria ya kale na inayojulikana karibu kabisa kutokana na Vibao vya Iguvio — vibao saba vya shaba kutoka Iguvium (Gubbio ya leo) vinavyonakili matambiko tata ya kikuhani ya Udugu wa Atiedi. Inaonyesha mabadiliko mahususi ya Kisabeli kama vile urotasimu wa /s/ inayopatikana kati ya irabu, upotevu wa konsonanti za mwisho, na ukuaji wa -nd- > -nn-, vinavyoitofautisha kwa wazi na Kilatini, lugha yake dada.
Inakozungumzwa
Maneno 31 ya msingi katika Kiumbria
Maji
utur
/ˈu.tur/
Moto
pir
/pir/
Jua
—
/—/
Mwezi
—
/—/
Nyota
—
/—/
Mama
matrer
/ˈma.trer/
Baba
patre
/ˈpa.tre/
Mimi
—
/—/
Wewe
tu
/tuː/
Jina
nome
/ˈnome/
Jicho
—
/—/
Mkono
manuv-e
/ma.ˈnu.we/
Moyo
—
/—/
Upendo
—
/—/
Mti
—
/—/
Nyumba
—
/—/
Mbwa
—
/—/
Paka
—
/—/
Kula
—
/—/
Kunywa
—
/—/
Moja
unu
/ˈu.nu/
Mbili
dur
/dur/
Habari
—
/—/
Asante
—
/—/
Nzuri
—
/—/
Vyanzo
- Buck, C. D. (1928) A Grammar of Oscan and Umbrian, with a Collection of Inscriptions and a Glossary. Boston: Ginn & Co.
- Poultney, J. W. (1959) The Bronze Tables of Iguvium. American Philological Association Monograph 18.
- Untermann, J. (2000) Wörterbuch des Oskisch-Umbrischen. Heidelberg: Winter.
- Weiss, M. (2010) Language and Ritual in Sabellic Italy: The Ritual Complex of the Third and Fourth Tabulae Iguvinae. Leiden: Brill.
- Glottolog: Umbrian
Ulinganishaji wa maneno
Imelinganishwa na lugha za Indo-European > Italic > Sabellic (Osco-Umbrian) zinazohusiana
| Maana | Kiumbria | Kifaliska | Proto-Kijaponi-Kikorea | Kimesapi | Kioska | Kiveneti | Prohmong-Mien |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Maji | utur /ˈu.tur/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ | ouriom /ˈou.ri.om/ | *ʔuwm /ʔuwm/ |
| Moto | pir /pir/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ |
| Jua | — /—/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ |
| Mwezi | — /—/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ |
| Nyota | — /—/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ |
| Mama | matrer /ˈma.trer/ | — /—/ | *əma /əma/ | — /—/ | maatúf /maːtof/ | matur /ˈma.tur/ | — /—/ |
| Baba | patre /ˈpa.tre/ | pater /ˈpa.ter/ | *əpa /əpa/ | ana /ˈana/ | patír /patiːr/ | — /—/ | — /—/ |
| Mimi | — /—/ | eko /ˈeko/ | — /—/ | — /—/ | egom /egom/ | eχo /ˈexo/ | — /—/ |
| Wewe | tu /tuː/ | tu /tuː/ | — /—/ | — /—/ | tú /tuː/ | — /—/ | — /—/ |
| Jina | nome /ˈnome/ | nomen /ˈnomen/ | — /—/ | — /—/ | númen /nuːmen/ | — /—/ | — /—/ |
| Jicho | — /—/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ |
| Mkono | manuv-e /ma.ˈnu.we/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ | manim /manim/ | — /—/ | — /—/ |
| Moyo | — /—/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ |
| Upendo | — /—/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ |
| Mti | — /—/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ |
| Nyumba | — /—/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ | trííbúm /triːbom/ | — /—/ | — /—/ |
| Mbwa | — /—/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ |
| Paka | — /—/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ |
| Kula | — /—/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ |
| Kunywa | — /—/ | pipafo /ˈpi.pa.foː/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ |
| Moja | unu /ˈu.nu/ | oinos /ˈoi̯.nos/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ |
| Mbili | dur /dur/ | duo /ˈduo/ | — /—/ | — /—/ | dús /duːs/ | — /—/ | *ʔwei /ʔwei/ |
| Habari | — /—/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ |
| Asante | — /—/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ |
| Nzuri | — /—/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ | — /—/ |
Sehemu ya LangMap — mradi wa kuonyesha lugha kwa picha. Huu ni muhtasari tuli unaoweza kutambaliwa; ramani shirikishi hutoa sauti ya matamshi, vichujio, na mwonekano wa dunia.